Francijas – Lielbritānijas piemiņas ceremonija Bolderājas militārajā jūras bāzē

2016.gada 17.oktobrī, atzīmējot 97.gadadienu kaujām, pateicoties kurām tika aizsargāta Latvijas neatkarība, Francijas vēstniecības Latvijā Pirmā padomniece un Aizsardzības atašejs, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijas un Lielbritānijas vēstniecības pārstāvji apliecināja savu cieņu deviņiem britu kreisera Dragon jūrniekiem, kuri krita 1919.gada 17.oktobrī, kā arī franču-britu jūras spēkiem, kurus vadīja franču kapteinis Žans-Žozefs Brisons (Jean-Joseph Brisson).

Franču-britu jūras spēki atvairīja no Rīgas ģenerāļa Bermonta komandēto vācu-krievu artilēriju un palīdzēja saglabāt 1918.gada novembrī izveidotās Latvijas Republikas neatkarību.

Lielbritānijas un Francijas delegācijas tika aicinātas kāpt uz patruļkuģa Skrunda, lai nolaistu jūrā piemiņas vainagus.

Rīgas atbrīvošanas cīņas un sabiedroto jūrnieku upuri 1919.gada 17.oktobrī ir daļa no Francijas un Latvijas kopējās vēstures. Šodien draudzība, kas vieno abu valstu bruņotos spēkus, un sadarbība aizsardzības jomā apliecina abu valstu apņēmību cīnīties kopā un aizsargāt vērtības, kuras tām dārgas.

Tas redzams Āfrikas ragā, kur Francija un Lielbritānija kopīgi piedalās ES kopējās drošības un aizsardzības politikas operācijā Atalanta cīņā pret terorismu. Latvija arī spēlē savu lomu cīņā pret pirātismu, kā arī sniedz ieguldījumu Irākas drošības spēku apmācībā. Tāpat Mali mūsu valstis ANO vārdā sniedz nepieciešamo palīdzību suverēnajiem Mali spēkiem, kuriem jāstājas pretī islāmistu grupējumiem.

Šī sadarbība turpinās šodien, kopīgi sadarbojoties austrumu reģiona nodrošināšanas pasākumos, kā arī dienvidu reģiona stabilizācijas operācijās. Vēl bez tā, ka Francija kopš šī gada septembra jau sesto reizi nodrošina Baltijas gaisa telpas aizsardzību, īstenotie nodrošinājuma pasākumi sevī ietver arī Francijas jūras spēku regulāro klātbūtni Rīgā, kā piemēram, mīnu meklētāji, kuri kopā ar Latvijas jūras spēkiem piedalās operācijā Open Spirit. Jāpiemin arī Francijas izziņotā dalība pastiprinātās sabiedroto klātbūtnes ietvaros, par kuru tika lemts Varšavas samitā.

‹ précédent | suivant ›

Informācija pēdējo reizi atjaunota 18/10/2016

Uz augšu