Tagadne un vēsture

 

Vēsturisks apskāts

Francija atbalstīja Latvijas neatkarības centienus, un 1919. gada oktobrī un novembrī Francijas un Lielbritānijas eskadra, ko komandēja Francijas pārstāvji, sniedza Latvijai militāru palīdzību, cīnoties tās pusē. 1920. gada 28. aprīlī Francija atzina jaunās valsts neatkarību un atklāja savu diplomātisko misiju savrupmājā, kurā šodien atkal atrodas Francijas vēstniecība. Tieši Francija aicināja pārējās Eiropas valstis atzīt jauno valsti de jure, un tas vienbalsīgi tika nolemts Sabiedroto valstu konferencē 1921. gada 26. janvārī. Pēc 1940. gada Francija nekad netika atzinusi PSRS izdarīto Latvijas aneksiju. Kad neatkarība tika atjaunota, Francija un citas Eiropas Savienības valstis to atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Vēstniecība tika atvērta 1991. gada septembrī; 1992. gada 15. maijā Francijas prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kurš pēc neatkarības atjaunošanas ieradās Latvijā oficiālā vizītē un atklāja pašreizējo Francijas vēstniecību. 2001. gada 27. jūlijā Francijas prezidents Žaks Širaks pauda Francijas atbalstu Latvijas tiesībām brīvi izvēlēties, kādām militārām aliansēm tā vēlas pievienoties (vēlmju konkretizācija notika 2002. gada 22. novembrī Prāgas galotņu tikšanās laikā, kad Latvija tika uzaicināta iestāties NATO), un Latvijas virzībai uz integrāciju Eiropas Savienībā (kuras rezultātus parādīja Kopenhāgenas galotņu tikšanās 2002. gada 12. - 13. decembrī. 2004. gada 1. maijā Latvija pievienojās Eiropas savienībai. 2007. gada 21. decembrī Latvija kopā ar citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, Slovēniju un Maltu pievienojās Šengenas līgumam.

Pirmais diplomāts, kurš 1991. gada 25. septembrī atsāka diplomātisko attiecību veidošanu, bija vēstnieks Žaks de Boss (Jacques de Beausse). 1993. gada 2. jūnijā šajā amatā stājās Žanna Debenē (Jane Debenest), pēc tam - 1996. gada 21. maijā - Bernārs Ponsē (Bernard Poncet), kuru 1999. gada 18. maijā nomainīja Luīze Avona (Louise Avon), bet 2002. gada 26. oktobrī amatā stājās Mišels Fušē (Michel Foucher). 2006. gada 23. janvārī amatā stājās Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel), 2008. gada jūnijā amatā stājās Paskāls Fieskī (Pascal Fieschi) un 2010. gada marta Šantāla Poiret (Chantal Poiret). Patreiz Stefans Viskonti (Stéphane Visconti) ir Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā.

1992. gada 18. martā Aina Nagobada-Ābola tika akreditēta kā Latvijas vēstniece Francijā. Pēc viņas šo amatu no 1997. gada 10. jūnija ieņēma Sandra Kalniete, līdz iecelšanai par ārlietu ministri 2002. gada novembrī. No 2002.gada 28. decembra Latvijas vēstnieks Francijā bija Rolands Lappuķe. Sākot ar 2007. gada 28. augustu Latvijas vēstnieka pienākumus pildīja Jānis Kārkļiņš. Patreiz Sanita Pavļuta-Deslandes ir Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā.

Francijā darbojas 9 Latvijas goda konsuli:
- Alēns Menils (Alain Mesnil) Kalē;
- Žans de Peliso (Jean de Pelissot) Marseļā;
- Alēns Pelfrēns (Alain Pelfrène) Lionā;
- Klēra Gotro (Claire Gauthrot) Nansī;
- Boduēns Tirī (Baudouin Thiry) Bordo;
- Mišels-Anrī Vandesmets(Michel-Henry Vandesmet) Nantē;
- Rišārs Burgštālers(Richard Burgstahler) Strasbūrā;
- Silvī R. Rozenfelde(Sylvie R. Rosenfeld) Lektūrā;
- Robērs Žiakomels (Robert Giacomel), Sentetjēnā.

Divpusējās attiecības

Sadarbība militārajā un aizsardzības jomā

Aizsardzības misijas prezentācija

Francijas vēstniecības Latvijā Aizsardzības misija atrodas vecākā virsnieka pakļautībā. Būdams Aizsardzības ministrijas pārstāvis, Francijas vēstniecības Latvijā Aizsardzības atašejs, kurš rezidē Viļņā (Lietuvā), ir vēstnieka padomnieks aizsardzības jautājumos, kā arī pastāvīgais Armijas virspavēlnieka pārstāvis Latvijā.

Aizsardzības atašeja misijas

- Iepazīstināt ar Francijas aizsardzības politiku un atbalstīt to Latvijas militārajās un politiskajās institūcijās, izceļot tās bruņoto spēku aktivitātes un ekipējumu;

- Veicināt un vadīt divpusējās attiecības un Baltijas valstu ietvaros veiktās darbības;

- Veicināt Eiropas aizsardzības attīstību Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros;

- Informēt Francijas Aizsardzības ministriju par politiski militārajām aktualitātēm Latvijā, kā arī pildīt eksperta lomu aizsardzības jautājumos vēstnieka vajadzībām;

- Veicināt Francijas aizsardzības industrijas popularizēšanu, kā arī sekmēt sadarbības attīstību un aktivitātes bruņojuma jomā.

Divpusējas militārās attiecības

Latvijas un Francijas militārā sadarbība tika uzsākta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, akreditējot aizsardzības atašeju Rīgā (rezidē Viļņā) 1992.gada 10.martā. Balstoties uz tehnisko vienošanos, ko parakstījuši abu valstu aizsardzības ministri 1994.gada 11.maijā, militārā sadarbība izpaužas kā:

- Francijas atbalsts Latvijai kolektīvās drošībās jomā:

  • Gaisa policija : 2013.gadā Francija, saskaņā ar NATO pilnvarojumu, jau ceturto reizi (iepriekš 2007., 2010. un 2011.gadā) nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas uzraudzības misiju. Francija turpina šo misiju, pateicoties Malborkā (Polija) bāzētām lidmašīnām.
  • Jūras operācijas : dalība ikgadējās Baltijas jūras pretmīnu mācībās ar vienu vai vairākiem mīnu meklētājiem operācijas „Open Spirit” ietvaros.

- Savstarpējā sadarbība un Latvijas Aizsardzības ministrijas atbalsts ārējās operācijās, kā piemēram, armijas spēku piedalīšanās misijā EUFOR Centrālāfrikā (40 karavīri) un dalība operācijās Atalante (2 karavīri) un EUTM Mali (2 karavīri).

- Kadru apmācības veicināšana : instruktors no Francijas piedalījies Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas NICSC kursa īstenošanā (Naval Intermediate Command and Staff Course), novērotājs no Senmandriē (Saint-Mandrier) skolas Francijā piedalījies nirēju – atmīnētāju mācībās Baltijas valstu ūdenslīdēju skolā Liepājā, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijā kopš 2012.gada septembra attīstīta franču valodas apmācība.

- Politiski militāra stratēģiskā dialoga uzturēšana, rīkojot augstu amatpersonu vizītes, piemēram, Aizsardzības ministra vizīte 2011.gada maijā, štābu tikšanās, kā arī Francijas-Baltijas valstu ikgadējais seminārs par drošības un aizsardzības jautājumiem.

- Spēcīgu attiecību veidošana aizsardzības industrijas jomā, kā par to liecina Francijas dāvinājums Latvijas flotilei 2012.gada 19.jūnijā – 22 000 munīcijas vienības, kā arī Latvijas delegācijas vizīte Eurosatory (starptautiska militārās industrijas izstāde Parīzē) un Pirmā Francijas-Baltijas valstu foruma par aizsardzības industrijas jautājumiem organizēšana 2014.gada maijā Viļņā ar Lietuvas Aizsardzības ministra piedalīšanos.

Daudzpusējas militārās attiecības

Divpusējā sadarbība izpaužas arī kā 90 Lilles pilsētas ātrās reaģēšanas vienības militāristu piedalīšanās Steadfast-Jazz mācību komandpunktā, kā arī ātrās reaģēšanas vienības un DICOD (Aizsardzības informācijas un komunikācijas centrs) virsnieku vizīte 2013.gadā Rīgā, konferencē par NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos STRATCOM izveidi.

Vairāk informācijas:

- Francijas Aizsardzības ministrijas mājas lapa
- Aizsardzības misijas jaunumi

Ekonomiskās attiecības

Ekonomiskās sadarbības dienests
Raiņa bulvāris 9, Rīga LV-1050
Tālrunis: (371)67036640
Mājaslapa: http://www.tresor.economie.gouv.fr/pays/lettonie

Kultūras sakari

Francijas institūts Latvijā

Elizabetes ielā 59 cieši līdzās izvietotas divas institūcijas, kas veic virkni dažādu aktivitāšu : Francijas vēstniecības Latvijā Sadarbības un kultūras dienests un Francijas Kultūras centrs. Abas šīs institūcijas ir daļa no plaša 130 pasaules valstīs izvietota Francijas kultūras iestāžu tīkla, kas atrodas Francijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas pakļautībā Ministère français des affaires étrangères et européennes.

Abu institūciju uzdevums ir piedalīties Francijas kultūras dzīves popularizēšanā un nostiprināšanā, kā arī veidot dialogus un apmaiņas projektus ar latviešu partneriem.

Sadarbības un kultūras dienests darbojas tiešā vēstnieka pakļautībā un to vada padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos. Sadarbības un kultūras dienestam kā vietējam Francijas pārstāvju starpniekam sadarbības jautājumos ir uzdevums :

- attīstīt Francijas-Latvijas attiecības kultūras, izglītības, zinātnes un pētniecības jomās ;

- veicināt franču kultūras un sabiedrības atpazīstamību;

- veicināt visa veida aktivitātes un pētniecību abu valstu kultūras un ekonomikas satuvināšanai ;

- atbalstīt un veicināt franču valodas apguvi un lietošanu ;

- izplatīt Latvijā visos iespējamos veidos (prese, mediji, interneta lapas, apmaiņas projekti, cilvēku un programmu mobilitāte) informāciju par mūsdienu Francijas sasniegumiem ;

- ar savu darbību un īstenotajiem pasākumiem uzturēt ideju apmaiņu visos politiskās un sociālās dzīves līmeņos, tādējādi sniedzot savu pozitīvu ieguldījumu.

Minēto mērķu īstenošana ir sadalīta starp sadarbības programmām no vienas puses un darbību kultūras jomā no otras puses.

 

Adrese: Elizabetes iela 59, Rīga LV-1050
Tālrunis: (371) 67 20 18 51
Interneta adrese: www.institut-francais.lv

 

Decentralizētā sadarbība

Starpreģionu sadarbība starp Latvijas un Francijas dažāda līmeņa pašvaldībām (reģioniem, departamentiem, komūnām un to apvienībām).

Šī sadarbība var izpausties dažādos veidos : kā palīdzība attīstībai, pieredzes un pozitīvas prakses apmaiņa, institucionāls atbalsts, starpreģionālā sadarbība, kā arī vietējo amatpersonu vadīti projekti kultūras, izglītības, teritorijas plānošanas, kultūras mantojuma, izglītības, vides, tūrisma, ekonomikas un citās nozarēs.

Sadarbības un kultūras dienests, darbodamies kā franču-latviešu starpreģionu sadarbības «resursu centrs », par savu galveno uzdevumu izvirzījis veicināt un atbalstīt sadarbību starp Francijas un Latvijas dažāda līmeņa pašvaldībām.

Latvijas Republikas un Francijas Republikas divpusējās attiecības (LR Ārlietu ministrijas mājas lapa

Informācija pēdējo reizi atjaunota 04/08/2016

Uz augšu