Vēstniecība un rezidence

GIF
XIX gadsimta beigās Rīga atgādināja daudzas Vācijas pilsētas: augsti baznīcu torņi, kārniņu jumti, šauras, savijušās ieliņas. 1873. gadā Troņmantnieka bulvārī, kas tika uzskatīts par pašu skaistāko visā Rīgā, vācu tirgotājs Jēkabs Hammers savai meitai Natālijai Emmai Mencendorfai uzcēla lepnu savrupmāju.
Autors šai celtnei ar gaišzilo fasādi bija neviens cits kā Jānis Frīdrihs Baumanis, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Augot ģimenes turībai, nams kļuva aizvien krāšņāks.

GIF
1876. gadā tika uzbūvēts ēkas spārns labajā korpusa daļā, bet 1878. gadā tam pievienojās saimniecības ēka, jumta telpas un ratnīca ar torni. 1879. gadā pēc arhitekta G. Krona projekta pagalma vidū tapa divstāvu veļas mazgātava, kuru vēlāk pārbūvēja par dzīvojamo ēku.

Pēc neatkarības proklamēšanas 1918. gadā un diplomātisko sakaru nodibināšanas savrupmājā apmetās vairākas ārvalstu vēstniecības: Francijas vēstniecība, Spānijas vēstniecība un Lielbritānijas konsulāts. Savās atmiņās liecina arhitekts Bernhards Bīlenšteins: "Mencendorfa namā bija brīnumskaisti, eleganti dzīvokļi. Valdošo aprindu pārstāvji, kuriem tobrīd bija noteikšana, visiem līdzekļiem centās iekļūt skaistajos dzīvokļos, lai varētu dižoties kā kungi. Mencendorfa kundze viena pati apdzīvoja četrpadsmit istabu dzīvokli, un kāds senlietu tirgotājs, kas Pēterburgā bija ticis pie bagātības, par katru cenu gribēja šo dzīvokli dabūt, bet es visiem spēkiem turējos pretī un Mencendorfa kundze tāpat, jo viņa neieredzēja šos cilvēkus. Kādu dienu pie manis ierodas virsnieks un pieprasa šim cilvēkam dzīvokli... es parādīju šim cilvēkam durvis... vēlāk izrādījās - tas bija prezidenta adjutants!"

1940. gadā nams tiek nacionalizēts, bet 1943. gadā tur atrodas Latvijas ģenerālapgabala pārvalde (Generalbezirk Lettland). Padomju režīma periodā ēkā atradās Latvijas PSR prokuratūra. Ģenerālprokurora kabinets bija lielajā viesistabā, uz kuru veda bagātīgi dekorēta kāpņu telpa. Ieejot prokurora kabinetā, pavērās žilbinošs skaistums - daudzkrāsains parkets, dekoratīva kokgriezuma durvis, ornamentēti griesti. Šādā idilliskā gaisotnē tikai pie sienas esošais Ļeņina portrets atsauca īstenībā.

Pēc neatkarības atgūšanas šajā namā atkal atgriezās Francijas vēstniecība. Pirmais Francijas vēstnieks 1992. gadā bija Žaks de Boss, kurš atcerējās ēku vēl no pirmskara laikiem: "Mans tēvs toreiz bija pirmais padomnieks... Mēs bijām diplomātu ģimene, kas viena no pēdējām 1940. gada septembrī atstāja Latviju."

Kopš 1992. gada Francijas valsts ir finansējusi šīs vēsturiskās celtnes atjaunošanu. Nams ir atguvis savu spožumu un nozīmi Latvijas galvaspilsētā.

Informācija pēdējo reizi atjaunota 21/11/2016

Uz augšu